| |
[Nov. 17th, 2009|08:36 pm] |
Man reizumis taaaaaac zb darrrbā teikt to, kas man jāsaka.
Man tā gribētos teikt:
*to, ko domāju
*to, kā ir
Bet redziet, fak ar ārā, man ir jābūt profesionālai, ji bitīt matos.
Vot. |
|
|
| |
[Nov. 17th, 2009|08:56 pm] |
Nemaz i prātā neienāca, ka naudu var mazgāt(at-,no-,iz-) tādā veidā.
hehe, joks.
Bet, ja nopietni, man ir stāsts par šo tēmu.
Reiz, sen senos laikos, sen senās dienās, aiz 3deviņiem kalniem un 3deviņam jūrām, kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas...
Karoč, bija reiz gadijums, kad naļika man nebija nemaz.
Izmisums un panika. Pat sunim nebija ko iedot jamiii jamiii.
Sēžu, domāju, ko man iesākt :)
kā tālāk dzīvot, ko darīt, kur strādāt...
Un atlika man tā padomāt :)
Aha, kā tad. Sēžu, galvu saķērusi, asaras slaucīdama. Pēkšņi paveru savu skatienu augšup...aš ar sirdi gandrīz aizgāju :)
Karājās izmazgātās drēbes. Čupa bija savākusies ar visu un kautko. Izvilku no veļasmašīnas, izkāru lai žūst(sākot ar zeļēm, beidzot ar krekliem/biksēm).
Tātad, turpinam.
Paveru savu gaišo acuskatienu uz augšu. Bļ.., a tur krekls žāvējas. Un es skatos un domāju, kas tam fakinajam kreklam ir aizmirsies kabatā, ka plankums palicis.
Ceļos augšā, eju klāt...un pie sevis domāju - tā jau viss ir tādā pakaļā, tagad vēl jaunu kreklu vajadzēs izmest.
Aha, kā tad izmest :)
A tur naļiks. Precīzi 20.- Ls
Vienā gabalā.
Dzīvoju es toreiz iekš LV.
Un tad/toreiz manā ielā bija svētki...
Un dzīvoja viņi laimīgi...
Bet no guli, manu mazo drrraudziņ, saldus Tev sapnīšus :) |
|
|