| |
[Nov. 12th, 2009|10:14 pm] |
Kādu laiku nerakstu.
Iemesls?
Negribēju krist uz nerviem ar saviem vienveidīgajiem ierakstiem par tēmu - dzīvoklī nav apkures...
Nav jau tā, ka nav ko rakstīt/nekas nenotiek/slinkums blabla. Bet tas, ka apkures NAV JOPROJĀM man izraisa pamatīgi un tā ir tēma, par kuru pēdējā laikā varu cepties bezjēgā.
Saimniece nav sazvanāma, apsaimniekotāji uz tel.zvaniem vairs neatbild un ir radusies sajūta, ka apkures šai mājā šogad nebūs nemaz. Un visticamāk, ka nākošā gada sākumā(līdz brīdim, kad citiem to jau atslēgs) arī nē.
A savādāk viss labi.
Vienīgi šī bija no tām retajām dienām(~līdz 16"), par kurām varu teikt - viena no garlaicīgākajām dienām manā mūžā.
Murgs.
Nu labi, ko tur slēpt. Ar snaiperi vakar pilnīgi neplānoti izlēmām pasvinēt Lāčplēša dienu. Divatā. Nu vispār jau ar Lāčplēša dienu mūsu pasiģēlovkai nebija nekāda sakara. Viņam bija noņemtas šuves, pats jau var daudzmaz normāli paiet, ai, kāda starpība - nolēmām, ka gribam divatā drinkot, ko arī izdarijām.
Paģiras nav man raksturīgs pasākums. Otrās dienas galvassāpes vai vemšana arī man neko daudz neizsaka. Aaaa, reizēm man ir morālais, bet tad tam lielākoties ir kkāds iemesls. Lai cik daudz es pa vakaru nolikvidēju rumu(jo parasti dzeru tikai to), nekad nejaucu ar citiem gardumiem un konservatīvi cenšos dzert tikai morganu.
Nu vakar sanāca, ka snaiperis plūca šnabīti, es rumu. Man rums beidzās. Snaiperim arī. Mēs notecējām lejā uz bodi, kur paņēmām viņam vēlvienu + zaceni. Man jau likās, ka būs mieriņš un es vairs nē. Un atlika man tā padomāt, kad piezvanija vīrietis (jo bija runāts, ka viņš brauc mani savākt) un uz jautājumu - esmu lejā veikalā, ko man paņemt?, daudz nedomājot atbildēju - nu es nezinu, laikam vairs neko...nē, zinu, paņem man divas morganruma bundžas. Ahaa, divu vietā viņš atnes četras. Man jau bija aizdomas, ka ar tām bundžām kkas nav kārtībā, jo tā kōla, ko viņi tajās tanko ir kkādas šausmas.
Karoč aizmuldējos :)
Viss jau būtu labi, bet šorīt bija tā retā reize, kad man sāpēja galva, es gulēju pelēkzaļa uz dīvāna un man likās, ka Zulu uzvedās ĻOTI skaļi. Tagad viss ir labi, sejaskrāsa atgriezusies, enerģijas pieplūdums un bla bla.
Bet viens gan man ir skaidrs reizi par visām reizēm - morgans ar kōlu, tas kurš bundžās, sūkā. Huju es kādreiz vēl to dzeršu. Mēsls visiem mēsliem.
Tātad. Ja nu tomēr notiek brīnums, es neturu vārdu un kāds mani pamana ar pirmīt minēto bundžu rokās. Droši, nāk klāt un uzšauj pa pakausi. |
|
|