| talants ar lietussargu |
[Sep. 29th, 2009|09:05 am] |
Kā man patīk tas aukstums un tās sirdiplosošās brāzmas aiz loga.
Nav jau tā, ka tikai aiz loga. Ar Zulu pirmīt izmetām rīta goda apli.
Labākais/piemērotākais ko šodien nevajadzētu atstāt drēbju skapī ir ādas bikses un citi ūdensnecaurlaidīgi verķi. Un ja to var noorganizēt, tad ir pat jāpasmaida par tām steidzīgajām/neapmierinātajām sejām, kuras steidzās uz darrrbu.
Hehehe... man atmiņā iekrita viena, kura šorīt bija vistalantīgākā. Sieviete, vecumā ~ 35-40, var redzēt, ka neiepērkas humpalās, augstpapēžu slēgtas kurpes, klasisks grāmatvežu kostīmiņš(žakete+svārki), pāri visam lietusmētelītis, kuru tas talants ir aizmirsis aizpogāt. Un labākais ko viņa ir izvēlējusies - virs galvas atvērts lietussagrs, lai gan tai brīdī lietus nelīst. Un tā čiksa iet pret vēju. Un pie katras vēja brāzmas es pastiprināti pievēršu uzmanību tieši viņai, jo esmu pārliecināta, ka viņu komplektā ar visu skaisto lietussargu ienesīs sienā, kurai tā jau viņa bija pieplakusi tuvu klāt. Un tai brīdī, kad viņa, cīnoties ar vējdzirnavām, ir nonākusi līdz tai vietai, kur esam mēs ar Zulu, viņa paskatās man acīs un tajās ir izmisums un dusmas vienlaicīgi.
Nenu, katram savs. Bet, kakova hera viņai bija vajadzīgs lietussargs? Vai tiešām dēļ tiem pāris balinātajiem matiem, kurus viņa visticamāk bija stundas divas mocijusi spoguļa priekšā, lai tie vispār izskatītos pēc matiem? |
|
|
| |
[Sep. 29th, 2009|02:11 pm] |
uijoptvaimaķpizdubļaģnahui
Gāja labāk nekā cerēju.
Man sanāca.
Tūlīt beigšu no domas vien, ka es to pavilku.
Prieks un laime.
Un Sanitas sūdus arī pie viena atrisināju. |
|
|