|
Jun. 1st, 2010|11:53 am |
Tai brīdī, kad nevainīgi devos pēc kafijas no istabas uz virtuvi, Zulu ar savām mantām un visu savu vitālo suņa būtību tik eleganti man pinās pa kājām, ka gala rezultātā uztaisīja man tādu padeni, ka es teju vai miru bezjēdzīgā nāvē paklūpot un ietriecoties sienā.
Un glupākais, ko es dusmās tai brīdī paspēju pateikt:
- Tu palestīniešu mēsls!!!
Tādos brīžos parasti paķeru pirmo, kas patrāpās no krievu leksikas.
Savādi, gaisā griežot pirueti, bez mazākās saprašanas kāds būs kritiena iznākums, lamāšanās reflekss bija kreatīvs.
Tagad pašai nāk smiekli.
Šodien es viņu par palestīniešu mēslu varētu saukt visu dienu. Par Zulu rīt. |
|