|
Mar. 2nd, 2010|05:00 pm |
Sapratu vienu.
Fizuhu un iemaņas nenodzersi.
Plēsu pa sniegu, pa ledu, pa peļķēm, pa asfaltu.
Pat dažās apmalēs atļāvos džampot :)
Lieliski.
Smaids līdz ausīm, adrenalīna pieplūdums un laimes hormons izdalās tā, ka aš serce vstajot!
Un, ja kas, uz priekšu iet kā pa sviestu!
Tās dažas izmisušās daiļavas/putnubiedēkļi ar saviem augstpapēžu zābakiem un kažoķeļiem izskatijās nožēlojami. Un ja vēl viņu pārvietošanās aprobežojas ar karāšanos kādam elkonī vai stutēšanos gar māju sienām.... hehehehehehee, neenu, katram savs. Es jau arī retu reizi kleitā ielienu un ar papēžiem paklikšķinu pa asfaltu. Bet ne jau tādā šļurgā, kā šodien :) |
|