|
Feb. 29th, 2008|03:46 pm |
eh, kas tā par modi jaunām meitām izdzēst savas atbildes uz citu tekstiem :D
bet es vienalga atbildēšu:
par skarbu nav. jo tā dzīve, ko aprakstīji, ir otra galējība - nekad uz vietas, vienmēr kaut kur skriet, kaut ko darīt, galu galā saprotot, ka visu dzīvi ir kaut kur skriets un nekas no tā nav mainījies. galvenais ir sabalansēt gan aktīvās, gan pasīvās darbības. savā proporcijā, jo katrs jau dzīvi uztver savādāk. un tas neizslēdz, ka Tev katru dienu ir jānoskrien pārdesmit km ar riteni, bet tajā pat laikā man tā būtu tikai sevis mocīšana ;)
a pie aktīvās dzīves piestrādāsim, kad kāja atļaus sviedrēties. vismaz man šķiet, ka ar lielu rētu uz kājas nav labi sviedrēties un mērcēties.. |
|