|
[16 Nov 2008|09:42pm] |
Neviens neatcerējās manu vārda dienu.Pat darbā ne. Nav jau tā, ka es būtu dikti par to noskumis, drīzāk izbrīnīts. Saprotu, ne jau visi zin kad man ir dzimšanasdiena, bet vārda dienu...Kalendārā taču kāds pa retam ieskatās, radio arī klausās.
Pats smieklīgākasi, pat DRAUGOS neviens par mani neatcerējās. Normunds neskaitas.Es apsveicu visus savus vārda brāļus, kas man ir draugos.Tikai viens pēc pāris dienām attapās un pateica paldies. Komēdija gatavā.
Šodien visu dienu nogurķojos pa mājām. Aizbraucu uz darbu pabarot kaķi, atkal dabūju līst par pa žogu. Ārā gan mani palaida pa vārtiem.
Ķimerējos gar datoru visu dienu, noskatījos pāris filmas.
Rīt uz darbu, kaut arī visiem normāliem cilvēkiem ir brīvdiena. Kaut nu vismaz kāds pircējs atnāktu, lao nebūtu tā, ka visu dienu nosēžu pa tukšo.
Pirms svetkiem skolā taisījām svētku noformējumu ar visādām tur fotogrāfijām. Pārsvarā izmantoja manis atnestās bildes. Izrādās visiem tās dikti patika. Man prieks. Neesmu nolicis vēl nevienu ieskaiti, nevaru nekā saņemties
|
|
|
[16 Nov 2008|11:03pm] |
|
Jāiet gulēt, bet kaut kā negribas. Kaut kāda nepiepildījuma sajūta. Diena pagājusi pavisam bezjēdzīgi. Neko neesmu tādu paveicis. Skaipu jau neesmu lietojis tik ilgi, negribas ne ar vienu komunicēt, vairāk jau tāpēc, ka nav neviena ar kuru būtu interesanti. Kāda garlaicība...
|
|