van Daama - secība

17:27 - secība

Tā kā nesen bez maksas un bez piepūles tiku pie dažām bezmaksas nagu lakām, nolēmu šodien pagremdēties nostaļģijā un uzlakot nagus kā darīju to tālajos +/- 14 gados - spilgta pamatkrāsa un ar tuvāko esošo tievu priekšmetu (šajā gadījumā palīdzēja matu sprādzīte) uzlikti melni punktiņi (šodien - 3 uz katra naga). Nu jā, un drīz pēc tam izdomāju, ka istaba jāizslauka, jāizmazgā, jāsakārto. 2 no 10 nagiem ar savu izskatu tagad pauž viedokli, ka šis lēmums nebija pareizs.
Lai vai kā, kamēr slaucīju, tikmēr sapratu, ka es māju kārtoju tik reti, ka tas manī vienmēr izraisa svētku sajūtu. Gluži vienkārši tāda iemesla dēļ, ka pārsvarā to kārtoju svētkos (Lai jūs tagad būtu labās domās par mani, atliek vien cerēt, ka es bieži svinu). It kā jau normāli, bet kaut kā jocīgi tomēr: pamosties no rīta ar domu, ka ir svētki - tātad skaista diena, kad jādara skaistas lietas - un bams, paņemt rokā slotu un sarīties sakrājušos putekļus. Nu kas tur skaists? Un galu galā, kāpēc pirms svētkiem jātīra māja, ja ir puslīdz skaidrs, ka, ja svētki būs pārāk izdevušies, tad jākārto būs arī pēc tam?
Un tad domājot par svētkiem, vispār nesapratu, kāpēc es slauku istabu šajā bezsvētku dienā, ja pēc nedēļas būs dzimšanas diena un atkal jāslauka?
Un tad domājot par dzimšanas dienu, radās jautājums, kāpēc, ja dzimšanas diena iekrīt svinībām neizdevīgā dienā, loģiskāk to šķiet svinēt pēc tās nevis pirms. Kaut kā liekas, ka tas laikam ir tā patīkami, ka dzimšanas diena ir beigusies, bet svētki vēl nav pat sākušies. Tātad dzimšanas diena vēl nav beigusies. Taču no otras puses, atceros vairākus gadus, kad svinības jau beigušās, bet dzimšanas diena vēl nav sākusies. Nav slikti. Tad dzimšanas dienas beigās ir tāds patīkams miers - viss, varam ierullēt savā personīgajā Jaunajā gadā.

Man patīk dzimšanas dienas.
Laikam jāsāk svinēt jau šodien. Kā nekā istaba taču ir tīra.

Garastāvoklis:: thoughtful