van Daama - Komentāri

zanhu

20:26 - Neviens jau neteica, ka būs viegli

Ar reģistrēšanos kursiem sāku nodarboties diezgan vēlu, tātad īstenībā patērēju tam diezgan maz laika. Bet tas process bija tik, nu, vienkārši tik ļoti, nu, bet reāli tik, tik... ka man ir tāda sajūta, it kā es jau visu semestri te būtu nomācījusies. Tam kursam nevar piereģistrēties, jo par daudz cilvēku, tam nevar, jo tas ir sasaistīts ar citu kursu. Vajag to kursu un to kursu, un to arī, bet visi ir vienā un tajā pašā laikā. Tad varbūt jāatsakās no tā kursa? Bet tad nepietiek kredītpunktu. Aizejam uz to lekciju. Kaut ko saprati? Nē. Ejam prom, atceļam reģistrāciju. Tad jāņem atkal kāds cits, bet tajā laikā jau ir tas otrs. Nē, ņemam to, jo to otru mums nemaz varbūt nevajag. Atceļam reģistrāciju. Vai tomēr vajag? Piereģistrējamies no jauna. Kāpēc tam kursam ir tik maz kredītpunktu? Es gribu mājās. Pajautājam kādam?
Lai arī cik ļoti personību graujoša būtu apziņa, ka ar paša spēkiem, apķērību un zināšanām nepietiek, lai tiktu galā, reizēm tomēr ir tā, ka „Pajautājam kādam?” ir universāla atbilde uz visām problēmām. Nē, bet tiešām. Pēc maģiskās pajautāšanas lietus pierima un sāka spīdēt saule. Iestājās mierpilna skaidrība. Nē, mēs nevaram atteikties no somu literatūras, lai tajā laikā mācītos praktisko somu valodu, jo somu literatūra ir A daļā, bet valoda nē, tāpēc teorētiski var vispār nemācīties nevienu ar somu valodu saistītu kursu. Un tas taču vienmēr ir tik burvīgi, ka teorija sakrīt ar praksi, vai ne? Mēs varam nemācīties somu valodu un mēs arī nevaram mācīties somu valodu, jo somu valodas kursu te ir maz, un arī tie paši ir vai nu neatbilstošā laikā vai neatbilstošā līmenī.
Iemācījāmies arī to, kā tikt piereģistrētām pie kursiem, kuriem pašas sevi nevaram piereģistrēt. Rezultātā pēc visa tā murga, kas reālajā laikā ilga dažas dienas, bet sajūtu laikā vienu semestri, beidzot ir sasniegts nepieciešamais kredītpunktu skaits. Es, goda vārds, vienu mokpilnu, izmisuma pilnu brīdi (kādu stundu)domāju, ka tas nekad neizdosies.
Zelta mākonim, protams, ir arī pa kādai pelēkai maliņai. Piemēram, A daļā esošā Baltijas jūras somugru folklora, ko laikam nekur citur, izņemot Latvijas Universitāti, nav iespējams apgūt. Vismaz ne šajā semestrī, vismaz ne man saprotamā valodā. Un tad vēl tā nelaimīgā somu valoda, kuru man lemts dzirdēt tikai vienu lekciju nedēļā. Šai pelēkajai maliņai tomēr ir zelta stūrītis: viņu sauc Elina, viņa ir somiete. Mēs iepazināmies igauņu valodas lekcijā, mēs pajautājām, vai viņa negrib ar mums pāris reizes nedēļā parunāties somiski. Viņa labprāt piekrita, jo, izrādās, Elina grib strādāt par somu valodas skolotāju ārzemniekiem. Tā, lūk, ir māksla atrast īstos cilvēkus īstajā laikā un īstajā vietā.