van Daama - Komentāri

zanhu

17:58 - atklāsme

Izrādās, es esmu Sviesta Ciba user, bet tikko citam Sviesta Ciba user uzrakstīju anonīmu komentāru, jo domāju, ka neesmu. Tad padomāju vēlreiz un atausa atmiņa. Lietotājvārdu atcerējos ar otro reizi, paroli - ar pirmo reizi. Laikam tāpēc, ka jau kādus 3 gadus man ir viena un tā pati parole visās izklaides vietnēs, kur nepieciešama parole. To, ka parole ir 3 gadus veca, spriežu pēc tā, ka tās pēdējie 2 simboli ir vecums, kāds tas man bija pirms 3 gadiem.

Iemesli, kāpēc kādā (acimredzot garlaicīgā) dienā tajā tālajā 2008. gadā esmu izveidojusi šo tukšo (gandrīz) blogu:
1. Man patīk rakstīt.
2. Cilvēki, ar kuriem es mēdzu komunicēt rakstiskā veidā, un cilvēki, kuriem es mēdzu šad tad nolasīt mazpersoniskus fragmentus no savas naktsskapīša dienasgrāmatas vai ierakstus no manas pašsacerētās dzejas un prozas kladītes, man mēdz apgalvot, ka es rakstu interesanti (droši vien ir lietoti arī citi un garāki termini bez "interesanti", kas man šobrīd nenāk prātā).
3. Man patīk lasīt citu cilvēku blogus (visbiežāk mazpazīstamu vai nepazīstamu) un šķiet, ka pašai atrodoties blogu vidē, vairāk sanāktu arī lasīt, jo citādi piemirstās, ka man patīk lasīt.
4. No šīs citu blogu lasīšanas izriet arī vēlme pašai izpausties.

Iemesli, kāpēc šis ir tikai otrais ieraksts 2,5 gadu laikā:
1. Es īsti neuztveru, kā lietas notiek blogu saitos, jo gluži vienkārši neesmu tajā iedziļinājusies, līdz ar to man ir priekšstats, ka, ja es te vienkārši sēdēšu un rakstīšu, nevienu citu Sviesta Cibas lietotāju neaicināšu draudzēties ar manu profilu un nevienam dzīvam draugam nestāstīšu faktu, ka šeit rakstu, tad visticamāk rakstīšu tekstus, kurus neviens nekad neizlasīs.
2. No šī mana iespējams ačgārnā priekšstata izriet šizofrēniskas pārdomas, kas liek man domāt, ka es šādā veidā sarakstos ar sevi. It kā jau nekas briesmīgs, bet tam taču ir paredzēta mana naktskapīša dienasgrāmata nevis publiski pieejams saits.
2. Rodas jautājums: Kāpēc es nedarīšu 1. punktā minētās lietas? Rodas arī atbilde: Man reizēm patīk būt anonīmai, laikam kautrējos pati no savām domām.

Secinājums:
Šis ieraksts jau ir solis uz priekšu. Tad, kad es ierakstīšu savu pirmo normālo ierakstu (nu, tādu ierakstu, kas nav ieraksts par ierakstiem), tad jau tas būs lēciens uz priekšu.

Novēlu sev veiksmi!