van Daama - Komentāri

zanhu

19:13 - Saulains stress savijās savādajā sesijā...

STRESS - viena no lietām, par kuru man patīk domāt, ka tas man piemīt mazākā mērā nekā vairākumam. Tā man šķiet katru reizi, kad atrodos vienā telpā ar cilvēkiem, kuriem turpmākajos mirkļos gaidāmas identiskas šausmas manējām. Tā visi tur stāv un vairākums no viņiem izskatās tā, it kā labprātāk apēstu sevi nekā pārdzīvotu gaidāmo. Daudzi vēl tver pēc zināšanām, cerēdami, ka tas atvieglos pašsajūtu. Visapkārt valda trauksmainas diskusijas, kurās pazib tādi atslēgas vārdi kā "elpot", "matemātika", "šokolāde", un visam cauri vijas nervozi smiekli. Kādā momentā kāds stresa nomākts indivīds sāk grozīt galvu un acis uz visām debespusēm, meklēdams atbildi uz jautājumu, kā lai tiek ar sevi galā. Un kādā momentā šis indivīds ierauga mani. Es stāvu atspiedusies pret sienu, meklēju kādu, ar ko parunāt par jebko, tikai ne to. Nespīd. Indivīds ar trauksmaino meklējošo skatienu noķer manu relaksēto meklējošo skatienu, viegli pasmaida un kā ķerdamies pie pēdējā salmiņa prasa: "Kā Tu vari būt tik mierīga?"
...
Pēdējās divas naktis pirms eksāmena bija grūtas. Nē, es nemācījos. Es nekad nemācos naktīs. Man nepatīk. Es gulēju. Bet sikti. Pēc 3 dienu paviršas mācīšanās apzinātā stāvoklī es to sāku darīt pa miegam - sapņos. Burts pa burtam, vārds pa vārdam. Tikai neatceros, vai bija pareizi. Esmu izdzērusi pudeli ūdens, vienu krūzi kafijas, divas krūzes kapučino, pa vienai krūzei zaļo un melno tēju. Esmu apēdusi vienu lielo Snicker un 200 gramu šokolādes konfekšu, pa vidu arī ceptus pelmeņus. Un es speciāli velku neērtus apavus, apzinādamās gaidāmās tulznas. Par spīti dedzinošajam karstumam uzvelku melnas drēbes. Un tas viss ne tikai pirms, bet arī pēc. It kā tas kaut ko varētu mainīt. Tagad es labprat izdzertu pudeli sarkanvīna un noskatītos vēl kādu sirdi plosošu drāmu (vienu jau noskatījos). Es gribētu kā bagāti cilvēki no grāmatām un filmām - ik pa laikam izdzert vienatnē pudeli vīna, piešķirot tam mākslīgu poētisku nozīmi, kā piemēram, "tas, lai atslābinātos", "tas, lai aizmirstu", "tas, lai vieglāk izraudāt"...
...
"Nezinu. Stress man gluži vienkārši nav raksturīgs."

*Būtībā tas ir analoģiski kā tie cilvēki, kas aiz mūžīgā smaida slēpj kādu baisu noslēpumu, piemēram, to, ka viņi mēdz raudāt.
*Starpcitu, kāpēc matemātika tiek uzskatīta par briesmīgāko lietu pasaulē? Man, piemēram, šķiet, ka ķīmija ir vismaz 5 reizes briesmīgāka.
*Šis stāsts ir vairāk nepatiess nekā patiess.