Pirms kāda laika man galvā bija tik daudz, ka gaidīju kādu brīvāku brīdi, lai to uzrakstītu. Laiks atbrīvojās tikai tagad. Bet domas jau aizmirsušās un lielās dusmas, ko gribēju norakstīt, pārgājušas. Darbā brīvdiena. Un šī ir bezmaz vai pirmā diena šogad, kad nav arī neviena universitātes radīta stresa. Lai to nosvinētu, domāju paņemt absolūtu bezstresa dienu un šodien nepētīt arī to, kā finansiāli izdevīgāk augustā aizbraukt uz vasaras kursiem Somijā un nedomāt par to, kur es dzīvošu no septembra. Tagad sēžu kā piepe un gaidu algu. Gribēju iziet paskrituļot, ko dažādu apstākļu dēļ šajā sezonā esmu darījusi tikai vienreiz, taču koncentrēšanās problēmu dēļ iemetu veļasmašīnā gan netīrās, gan tīrās zeķes. Tagad sēžu kā piepe un rakstu, lai gan pat tā īsti nav par ko. Bet nevaru izdomāt neko labāku, ko darīt. Viss, kas saistīts ar pārlieku lielu domāšanu vai koncentrēšanos, man uzdzen šermuļus un, acīmredzot, šobrīd patiešām īsti labi nepadodas (piemērs par zeķēm).
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |