Man kā jau kautrīgam cilvēkam, turklāt latvietei, nereti dzīvē ir gadījies tā, ka gribas ballēties, bet nav, kur vai ar ko. Atrodoties apmaiņas programmā kopā ar vēl dažiem simtiem ārvalstu studentu, šī problēma izkūst kā saldējums vasaras saulē. Atrast kompāniju un nokļūt ballītē ir vieglāk nekā nākamajā rītā pamosties.
Uzskatāms piemērs Nr.1
Kādā parastā trešdienas vakarā kādā parastā bārā notika kāds kārtējais apmaiņas studentiem veltītais pasākums. Igauņu nacionālais vakars. Kā nu gadījās, kā ne, aizvilkāmies ar Inesi uz turieni tik ātri, ka bijām pašas pirmās. Nekādu lielāku kompāniju sev noorganizējušas nebijām, tāpēc vienkārši apsēdāmies pie liela galda labi pārskatāmā vietā. Kad cilvēki sāka plūst, neizbēgami pienāca arī tāds mirklis, kad divas drīzāk nepazīstamas nekā pazīstamas meitenes noacoja mūsu lielo galdu, piesēdās un sākās nu jau tik ierastā iepazīšanās saruna. Vēl pēc kāda laika piesēdās divas citas meitenes, kas jaukas sagadīšanās pēc pazina gan mūs divas, gan tās divas. Viens, div’ un kompānija nokomplektēta. :)
Uzskatāms piemērs Nr.2
Kādā parastā piektdienas vakarā, kad nenotika nekāds kārtējais apmaiņas studentiem veltītais pasākums, mēs ar Inesi iesēdējām virtuvē un iedzērām garās nedēļas noslēgumam veltītu aliņu. Bet kā jau tas mēdz gadīties, kā iedzērām, tā pēkšņi radās vēlme parasto piektdienas vakaru uztaisīt neparastu. Iegājām Facebook, uzjautājām online esošai pazīstamai meiteni, kur kāda ballīte, un 20 minūtes vēlāk ar zagtu vīna pudeli ieradāmies dažas durvis tālāk notiekošajā dzimšanas dienas ballītē pie nepazīstamas meitenes. Tur, protams, visi jau bija totālā drinking and dancing mood, tāpēc nevienam nerūpēja, ka sveši cilvēki ir sveši. :)
Nu jā, un tad vēl, protams, gadās arī saballēties ar citiem uz vietas esošiem latviešiem, kā arī šajā nedēļas nogalē pirmo reizi man būs iespēja saballēties kopā ar saviem pirmajiem dzimtenes ciemiņiem.
http://www.youtube.com/watch?v=I3E4afl5
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |