Kad mana istabas / kursa / cīņu biedrene Inese izlasīja manu ierakstu par kaimiņiem un latviešiem, viņa vispirms ilgi smējās, tad nocitēja mani twitterī un visbeidzot pieprasīja atsevišķu rindkopu arī par viņu. Pieprasījums ir loģisks, jo Inese taču ir gan latviete, gan kaimiņiene. Tāpēc viņa saņem veselu ierakstu.
Īstenībā, pirms mēs ar Inesi sākām dzīvot vienā istabā, es viņu pārāk labi nepazinu. Kopā bijām dzērušas tikai vienu reizi. Un arī ne jau kaut kādā tur lētā krodziņā, kurš vieno kopā mūs, lai visi par jauniem draugiem kļūst, bet gan pieklājīgā vēstniecībā. Bet satraukumam nav pamata – kopš esam iebraukušas Tartu, skaitlis ir manāmi pieaudzis. Sakarā ar šo ne tik labo pazīšanu, es biju nedaudz satraukusies un baidījos, ka man būs kauns viņas klātbūtnē dejot pie stulbām dziesmām un lamāties ar saviem mīļākajiem lamu vārdiem. Bet atklājās, ka man ir pilnīgi vienalga. Atklājās, ka mums ir arī šis tas kopīgs, piemēram, tas, ka šad tad ir pilnīgi vienalga. Tāpat arī mums abām patīk smieties, dejot, šad tad iedzert alu, šad tad vīnu un laiku pa laikam iekost kādu junk food.
Tomēr ir arī manāmas atšķirības. Reiz, piemēram, mēs nolēmām kopā vārīt zupu, bet tas izrādījās ļoti sarežģīti. Vienai sīpolus vajag apcept, otrai nē. Viena burkānus grib rīvēt, otra griezt, utt. Beidzās gan viss labi – izgājām uz kompromisu un garšoja abām. :) Kādā citā reizē Inese paziņoja, ka seriāli ir degradējoši. Bet man bija pilnīgi vienalga, tāpēc tā vietā, lai apdomātu viņas viedos vārdus, es iespraudu austiņas un laimīgi degradējos.
Secinājums: Ja māk dzīvot ar pareizo attieksmi, tad var sadzīvot:
http://www.youtube.com/watch?v=hhaeXCUf
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |