Vēl jau it kā lielākā daļa dienas priekšā, bet pagaidām man patīk viss, kas notiek, pat tas, kas parasti nepatīk. Tas droši vien tāpēc, ka baudu šodien savu šīs vasaras pēdējo brīvdienu darba dienā. Jau pirmdien plkst. 6.15 ar griezīgu modinātāju 30 cm attālumā no cieši aizmigušās galvas sāksies mana vasara. Pēc vakardienas līguma parakstīšanas un darba apmācības dienas sajūtu brīnišķīgu atvieglojumu. Pēc iepriekšējām 3 vasarām, kuras pārsvarā pavadīju internetā, par vienīgajām vasaras izklaidēm izvēloties gandrīz ikrīta peldi vietējajā ūdenskrātuvē un šad tad aizstopēšanu uz Rīgu vai kādu citu Latvijas pilsēteli, šogad beidzot atkal varēšu attaisnoties ar darbu.
- Pie jūras esi šovasar bijusi?
- Nē, es pa vasaru strādaju.
- Vasarā kaut kur aizceļoji?
- Nē, es pa vasaru strādaju.
- Kādā festivālā biji vasarā?
- Nē, es pa vasaru strādāju.
- Daudz šašlikus vasarā apēdi?
- Nē, es pa vasaru strādāju.
- Ko tu vispār šovasar darīji?
- Strādāju.
Es, protams, apzinos, ka visos gadījumos, izņemot ceļošanu, tā atbilde ir pilnīgs sviests, jo darbs tās izklaides neizslēdz, bet jebkurā gadījumā tas skan labāk nekā
- Pie jūras esi šovasar bijusi?
- Nē.
- Vasarā kaut kur aizceļoji?
- Nē.
- Kādā festivālā biji vasarā?
- Nē.
- Daudz šašlikus vasarā apēdi?
- Nē.
- Ko tu vispār šovasar darīji?
- Neko.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |