Reizēm galvā nav ne jausmas no kurienes kaut kāds klikšķis liek atcerēties kaut ko vecu. Šodien, piemēram, klikšķis teica: "Jāpaklausās Detlef albums". "Interesanti," es nodomāju, "visnotaļ savdabīga izvēle." Pirms 7 gadiem pirkts albums. Pirkts uz Ziemassvētkiem pēc nesenā koncerta apmeklējuma gandrīz vietējajā mazpilsētas naktsklubā, kurā ieeja mistiskā veidā pilnīgi oficiāli no 16 gadu vecuma. Man gan pirms 7 gadiem bija 15, bet tas netraucēja man minēto klubu apmeklēt jau no 14 gadu vecuma. Vēl mazāk man tas traucēja, kad 17 - 18 gadus vecās klasesbiedrenes pāris gadus vēlāk sūdzējās, ka "besī ārā, tur jau tagad pasākuši tikai kaut kādi sīkie iet". Tāpēc, ka tad es lepniem smiekliem un pārgrieztām acīm varēju atbildēt: "Tas nav tikai tagad, tā tas ir bijis vienmēr. Es, piemēram, regulāri tur gāju tad, kad biju sīkā, bet kopš man ir 16, tur esmu bijusi vairs tikai vienu reizi." Kas, starpcitu, ir absolūta taisnība vēl aizvien pēc 7 gadiem.
Tagad klausoties šo 7 gadus veco albumu (vai varbūt albumam ir jau 8?), es, loģiski, aizdomājos par saviem tīneidžeru gadiem. Jo par spīti tam, ka es apmeklēju naktskubu no 14 gadu vecuma un tam, ka tolaik fanoju par Detlef, kas viennozīmīgi bija stilīga mūzika, par ko fanot sevi cienošam tīneidžerim, tas tomēr nav nekāds noslēpums ne man, nedz citiem man tuvu stāvošiem cilvēkiem, ka savos tīneidžera gados es biju krietni vien nūģīgāka nekā esmu tagad.
Un ko pie velna nozīmē tas, ka pēdējās 4 albuma dziesmas ir sabojātas un nevar paklausīties?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |