Kad es kaut ko ieraugu, kaut ko foršu, interesantu, pirms tam neredzētu, tad rodas divejādas sajūtas. Pirmā no tām ir - hmm, izklausās interesanti, jāpamēģina. Bet ļoti, ļoti ātri seko otra - vai man to vajag, vai es to patiešām gribu, un ko pie velna es ar to iesākšu.
Tālāk viss ir ļoti vienkārši. Es pakļaujos otrajai domai un dzīvoju tālāk. Līdz mirklim, kad šī pati lieta atkārtoti uzrodas manā redzeslokā. Tad es nolemju riskēt. Arī tālāk viss ir ļoti vienkārši. Kad esmu, teiksim, pieteikusies un sapratusi, kas tas vispār un ko tas nozīmē, tad izrādās, ka nav nemaz tik aizraujoši un vispār galīgi ne tā, kā biju to iztēlojusies.
Secinājums arī ir ļoti vienkāršs. Man ir izveidoti visādi personiski un ne tik personiski profili dažādos portālos, kuros es nekad neieeju, tātad neko ar tiem nedaru. Un pie tiem visiem tikko tapa vēl viens, kas arī kļuva par manu iedvesmas avotu šim ierakstam. Vismaz kaut kāds labums :D
Piebilde: ja tā padomā, tad nākotni jau arī nevar paredzēt un varbūt kādreiz tie neskaitāmie profili tiks piepildīti. Kā nekā arī šis blogs stāvēja tukšs apmēram 3 gadus.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |