17:15 - autobuss
Šodien braucu autobusā Rīga - Madona. Izlasīju grāmatu. No vāka līdz vākam. 114 lappuses. Pat pusstundas garu riekstiņu / kolas pauzi varēju atļauties. Tādējādi šis kļuva par vienu no retajiem jēdzīgajiem braucieniem. Jo biežāk es mēdzu apgalvot pretējo. Es saku: "Aaahhh, cik kaitinoši ir tie trīsstundīgie pārbraucieni. Bezjēdzīgi nosists laiks, turklāt par tādu naudu."
Anna Gavalda. Franču rakstniece. Dzimusi 1970. gadā. Neesmu literatūrkritiķe, bet iesaku. Vismaz man divas grāmatas jau kā pa sviestu aizgājušas, un neesmu pat vēl ķērusies pie tā saucamās labākās.
Šis bija jēdzīgs brauciens arī tāpēc, ka pirmo reizi ieraudzīju, ka kaut kur starp Lielvārdi un Skrīveriem ir pietura (nu tad jau arī apdzīvota vieta laikam) ar nosaukumu "Velnadobe". Pirmo reizi gandrīz 4 gadu laikā. Un es autobusos neguļu. Mana dzīvokļa adreses numurs ir 13 - 13, un es nupat iedomājos, kā būtu, ja es dzīvotu Velnadobē.
"Jūsu adrese, lūdzu?"
"Velnadobe, 13 - 13"
Tā jau cilvēkus var sabaidīt.