17:37 - Lasīsim pa diagnoli
Lasīt pa diagnoli nekad nav bijusi mana iecienītākā metode. Būdama priekžīmīga labiniece skolas gados uzskatīju par pienākumu kārtīgi izlasīt katru obligāto literatūras darbu, svēti ticot, ka mana dzīve no tā paliks vērtīgāka. Ja tomēr atsevišķos gadījumos konkrētā daiļdarba vajadzību vai vērtību neizpratu, tad naivi ticēju, ka, izaugot liela, skatīšos pagātnē un domāšu, ka labi gan, ka toreiz izlasīju to grāmatu. Nē. Nē. Nē.
Mana dzīve diemžēl tā nu ir iegrozījusies, ka arī 9 gadus pēc pamatskolas beigšanas man vēlaizvien nākas lasīt obligāto literatūru. Un šeku reku, šajā pieagušajā dzīvē es tomēr neesmu pateicīga ne par Mērnieku laikiem, ne par Jāzepu un viņa brāļiem. Ir pilnīgi otrādi, nekā es biju gaidījusi. Tikai tagad es no visas sirds spēju novērtēt burvību lasīt pa diagnoli. Garlaicīgs igauņu romāns ir tieši tikpat garlaicīgs, cik garlaicīgs latviešu romāns. Man ir atlikšas 270 lappuses un trīs divpadsmit stundu darbadienas, bet nekāda pienākuma apziņa šājā brīdī mani nespēj piespiest pievērsties sūrajai igauņu zemnieku dzīvei.