3. Maijs 2009

• 3.5.09 23:41
• Man visu laiku gribās kaut ko teikt, bet nesaprotu kā & ko īsti.
  Galvenā problēma laikam ir tur, ka esmu iemīlējusies... bet es viņu neredzu & nevaru satikt, jo nedzīvojam vienā valstī. Ak, 21. gadsimts... Bez tam man vienmēr ir bijis grūti uzticēties cilvēkiem. Un pēc dabas esmu greizsirdīga. Un viņš ir tiiiiik skaists! Patiešām... viņš varētu dabūt jebkuru meiteni bez problēmām [kāpēc es!?...] Man ir vienkārši grūti. Skatos, kā vienā no šīs pasaules sociālajiem portāliem viņa bijušās draudzenes raksta viņam ziņas... Un domāju par to, ko viņš atbild... Nezinu. Kāpēc es nevaru visu tvert viegli un bez aizspriedumiem un neuzticības?! Kāpēc šķiet viņam ir pilnīgi vienalga, ka es grasos braukt ar puisi divatā ceļojumā pa Itāliju, pat ja viņš man ir tikai draugs? Vai vienalga, ko agrāk esmu darījusi un ka nespēju aizmirst savu pirmo mīlestību?! Kaut gan šķiet, ka viņa dēļ tas jau ir noticis... un vispār man ir skumji, kad domāju par viņu...
  Ja godīgi - es sevi nesaprotu.
• Mūzika: Radiohead - Creep
  Garastāvoklis:: confused
• 6 domāir doma