| May 5th, 2005 |
|
Apātiska diena, darbojos, bet bez intereses un vēlešanās, bez degsmes un entuziasma bez bez bez bez visa tā, kas darba rezultātam iedveš dzīvību, brīvību un pārliecību.
Kautkur apmaldijies atkal laikā un telpā esmu, laikam atkal laiks pārmaiņām, jūtu, ka šeit jau jūtos pārāk konfortabli un nav saldkāro uztraukuma tirpuļu, kas liek straujāk domāt, dzīvāk just, apātija, vienaldzība tanki tanki tanki.
Vakar dzirdēju sirma pārīša sarunu - ko šodien visi svin?...15 gadus kā Buržuji pie varas.
Vairāk netīk sarunāties, stāstīk kādam kautko, bīdīt savus uzskatus un izteikt domas, apātija. Pat saruna ar cilvēkbērnu, kas man dārgs nesagādā prieku.
Jaunām domām piepildīties,
Citā gaismā parādīties,
Pārmainīties,
Apātija |
|
Stāvēdams pie liela baseina kur dzīvojās daudz daudz pingvīnu priecājos par to, ka peldot tie izskatās kā putni....nevis kā, bet pingvīni taču ir putni.
Vakar nezinu kas bija par iemeslu, bet staigāju smaidīdams par visiem niekiem, gandrīz vai smiedamies, tādā pacilāti vieglā noskaņojumā ieturēdams distanci no apkārtējās vides un cilvēkiem tajā. |
|
2 gadi atpakļ - Rīga liekas plukata; skumji pazudušas, steidzīgas un stresa vadītas sabiedrības apdzīvota teritorija bez dvēseles.
Pirms gada - Rīga joprojām nesaista, Latvijā var dzīvot.
Šobrīd - esmu atzinis par labu esam, tik cilvēki nedaudz nesimpatizē. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |