Šodien dzīve sūkā. Visu dienu pārpratumi, mulšana cilvēku starpā un ne viena vien izgāšanās. Ne jau es. Man tikai nav talanta. Kaut kādi vigvami pēc vētras piramīdu karkasu vietā. Cigaretes ir sūds. Un man nepatīk, ka nepazīstamas un skaistas meitenes man uzsmaida. Un man nepatīk, ka esmu atradusi sev jaunu aizraušanos, kaut arī nav nekā no šķietamā.

Bet man jau tomēr patīk. Un tas nozīmē, ka es nekļūšu par ekonomistu vai bankas darbinieku, lai arī mana apziņa balso par garlaicīgo, aizspriedumaino, pareizo, kārtīgo pilsoni. Un nav nekādas samaitātības, ir tikai aizspriedumi lielākā vai mazākā mērā.