Esmu vīlusies par šo vakaru, kas tomēr bija visnotaļ patīkams. Es esmu dusmīga par to, ka atteicu šivakara uzaicinājumam. Es esmu dusmīga par to, ka nepiezvanīju kādam cilvēkam, kuru gribāju satikt. Viss tikai tāpēc, ka plānots bija kas cits. Laikam jau tikai plānots. Staigāju pa Vecrīgas izgaismotajām ielām. Sēdēju un vēroju Daugavu laikā, kad satumst. Sēdēju un domāju, ka man ir vienalga par to visu, bet es tikai izlikos.

Dilema.

Man ir burvīgas vakariņas-naksniņas . Zinu, zinu - tik vēlu ēst ir neveselīgi. Garneles ar citronu, ķiploku mērci un pipariem. Tad es izdomāju, ka vajag pelmeņus ar dažādām mērcēm.

Vēl kavējoties vakara atmiņās. Man bija patīkamākais brauciens maršrutniekā. Satiku bijušo skolasbiedru, nebiju domājusi, ka viņš ir tik patīkams. Vējš matos. Runājām, bet ne daudz.

Mans melnais kaķis atkal medī uz gaismu salidojušos insektus. Viņš (pareizāk - viņa) tos parasti arī noķer un apēd. Tas ir visai izdevīgi pārtikas iegādes ziņā. Brokastīs - muša. Pusdienās - muša. Vakariņās - arī kkāds insekts. Un man vēl pie tam nekas pa māju nezuzinās.

Es pieķeru sevi jau kuro reizi skatoties vienas un tās pašas bildes.

Ik pa laikam tomēr tv parādās kāda laba filma.
Patika, pat lielā mērā (vairāk arī neko nrakstīšu) - http://www.imdb.com/title/tt0162909/
(tikai diemzēl nenoskatījos visu no sākuma līdz beigām)