Sadusmojs par to, cik visiem atzīmes, novērtēšana un citi kritēriji liekas svarīgi. Smieklīgākais ir tas, ka neba tas viss tāpēc, ka es būtu klases lūzeru galā vai mani taisītos izmest no skolas, nebūt nē, man viss ir (gandrīz) ļoti normāli, ja neskaita pāris šitus pietaisītos, bet mani sadusmoja tā paŗlieku lielā pievēršanās tam. Kur es pāc tam varēšu to savu matemētikas astotnieku bāzt? Kur? Sev pakaļā? Galvenais, ka ir saprašana, budžeta vieta un gribēšana kaut ko darīt. A, tas sūda cipars mani besī, mani kaitina mērīšana pēc vienas auklas.