Šodien skrēju uz autobusu. Lēkšoju ar papēžiem pār pļavām, slidenām, apledojušām, nokavēju, protams. Nu, neko darīt, mēģinājums ir mēģinājums, galvenā loma ir galvenā, stopēšu, kas amn cits atliek? Neviens nestājas. Trīcošām kājām klusām lūdzu Dievu, lai mani arī šoreiz ne nobrauc, ne izvaro. Apstājas sieviete. Parunājamies, ka dirsā ir, ja nokavē, kaut ko vēl tādu, bet es neesmu īpaši iedvesmota tarkšķēt, labāk baudu to, ka viņa tīri labi brauc (tik tiešām!). Izkāpju pie mīļās skoliņas, esmu ieradusies 40 min. ātrāk, bet arī par to es nekurnu, nu, sen esmu pie tā pieradusi. Paņemu vēsturi, sāku konspektēt. parādās vakariņas paēdušie kojinieki, Aldies piedāvā seksu četrās dažādās gultās un finālā unikālo iespēju saslaucīt viņa istabu, ak jā, pirms tam mēs varam arī iet dzert, jo mēģinājuma taču nebūs un tev autobuss tikai pēc pusotras stundas... KO? NEBŪS?!! BĻE! Pa galvu kaklu, metos uz pirmspēdējo autobusu. Nu, paspēju, jā, bet nolādēju visus un visu.

Jā, un tagad es sadirsos ar atlikušajiem. Naaais.