Šorīt, mēģinot saturēt savas trīcošās iekšas riešām iekšā, jo vakrdienas šņabis laiakm atstājis iespaidu. Slikti, grūti, sāpīgi un vēl arī reibst. Pilns sestdienas rīta komplekts.
Sešos iešļūcu mājās, pirms tam zvanījusi visiem, kuriem biju spējīga, nekādas jēgas jau no tā nebija, sešos rīta, sestdienas rītā, neviens tusēt ar amni negrib. Smagi bet fakts.
Jā, un vēl šorīt, ēdot zivs salātus un domājot, ka tā ir gaļa, secināju, cik man skasti vienmēr izdodas izgāzties. Kaspars J. uz mana galda atrada zeķes, Kaspars L. pie savām kājām - manu krūšturi. Jēē, lakī mī. :D