Vispār bija forši pie viņiem Daugavpilī. Lai gan, manuprāt, viņi pārspīlē mūsu analfebētsimu, bet nekas, gan jau, gan jau manīs, ka nav viņi vienīgie, kas var caur kārkliem izbrist.

Un vispār es nesaprotu to iedomu, ka būt biologam nozīmē mesties iekšā kaut kādā čūskulājā un pieveikt to. Kāda jēga pērties caur džungļiem, mācību nolūkā, ja to var darīt tā pat vien, bet mācīties normāli?

lai dzīvo Umbratica nuctenea!