Dīvaini ir tas, ka es (te viena) jūtos sasodīti labi.
Tas, protams, ir nedaudz biedējoši, nu, ne gluži biedējoši, bet tas liek aizdomāties, ko mans pēc samaitātības noilgojošais prāts sadomās darīt tālāk. Piemēram, šodien es nolēmu sākt veselīgu ēšanas paradumu ieaudzināšanu sākot ar rītdienu. Kāpēc ne ar šodienu? Jo man ļoiti gribējās apēst pāris draņķu, haha.

Satiku Ūpi, īsti mainījusies nav, bet laikam bišķīt piezemējusies gan. Un tas ir labi. Ja viņa būtu 'ledus balerīna' 25 gados, tas būtu vēl stulbāk, hah.