Bet es tomēr nesaprotu, kā es tā piedzēros?

Patiesais rīts sākās ar pļavu čipstes attēla meklēšanu, lai saprastu, vai tiešām tas bija tas pat lopiņš, kas ieķēries mammas zemeņu tīklā.
Šorīt jūtos kā vidusskolā, neteiksim, ka labi, neteiksim ka slikti. Dīvaini tā.

Viss, kafija un siermaize mani gaida, jāsāk atdzīvoties. Gara, gara diena priekšā, kas zina, kāda būs nakts.

Smieklīgi, nepagāja ne 25 gadi, kā man izdevās izšmaukt no mājas legāli un uz pašizvēlētu laika periodu, haha.