Šī diena arī pamatīgi sūkā.

Tā, pēc trīs minūtēm aiziet mans vilciens, laikam tas nozīmē, ka kaut kas jāsāk darīt tepat.

Šī situācija liek man lamāties un es to, ticiet man, arī čukstus nepārtraukti daru. Ja es izteiktos skaļi, pieņemu, ka tiktu iespundēta ledusskapī.

Viss velkas uz priekšu gaužām lēnu, es, protams, arī neesmu nekāds čakluma iemiesojums. Domāju par pavasari, par 18. maiju, par atvieglojumu un siltumu.

Šonakt biju Amerikā, 6km no plāksnītes New Yourk, mājas, kurā dzīvoju, pagalms bija pārvērsts par baseinu, un Mārtiņš mani bildināja un es sāku raudāt.

Diezgan reti man sanāk sapņot biežāk par vienu nakti nedēļā.