Aaaa, smieklīgā mazā pasaulīte!!!

Mārtiņš guļ gultā, es cenšos mācīties zooloģiju (īpašu panākumu nav, protams).
Jau trešo dienu slikti, slikti, slikti. Nemaz negribu atcerēties to, ka pirms stundas nosolījos Mārtiņam vēlreiz uztaisīt ēst.
Miegs pēc vgakarnakts priekiem nāk, bet gulēt nevar ieti. Un rīt ellē gara diena.

Jā, rīt pēc tās fleškas jāaizšauj.

Viņš, liekas, pirms piecām minūtēm aizmiga. Varbūt aizmirsīs, ka grib ēst? :)

Bet man prieks, ka laikam sāku aršķirt C. furcatu no C.gracilis.

Aaaa, manos matos gaiši brūnā krāsa nezin kāpēc pārvērtās pat tumši brūnu, tā kā atkal esmu tumša (pieņemu, ka beidzot izskatos puslīdz pilngadīga).