Nu lūk. Trīs dienas riju kā vepris, esmu gandrīz vesela, ēst turpinu. Jee, hell.

Nu... Skatos Koru karus, domāju par šo un to. Labi, īstenībā es domāju par vienu konkrētu lietu un daudz domāju.

Vederītis sāp. Laikam atkal par daudz draņķus sarijos.
Skatos koru karus, "manas" pilsētas koris netīk, bet man gribētos, lai viņi dabūtu naudu, lai izpildīto to ieceri. Aš paraudājos no viņu cēlā mērķa (no tiesas).
Nevaru saņemties kaut ko darīt (lai gan nav jau nekas īpaši jādara, vismaz degoši). Varētu protokulu Igoram uztaisīt. Varētu pamācīties fizioloģiju. Varētu nomazgāt traukus. Varētu uzvilkt apakšveļu.
Oo! Viņi neizkrita!