Biju manīt pasi. Visās trijās fotogrāfijās izskatījos vienkārši pēc negulējušas dzērājas, bet tas jau nav tas būtiskākais, tā jau ir tikai pase, mani visvairāk satrieca tas, ka tā tiešām ir taisnība! MAN IR ŠĶĪBA MUTE! Tiešām šķība. Pēc tam gan es sapratu, ka, ja es būtu Džulija Robertsa vai Dženifera Lopesa visa pasaule gribētu tieši tik šķību rijacaurumu, tāpat kā visi pirms kāda laika gribēja mizlīgu pakaļu un milzīgu muti.

Secināju, ka nemaz neesmu tāda cūka, viņi abi arī neatpaliek. Tas, ka es nesavācu jogurta vāciņu, nenozīmē, ka viņi mazgātu savas burkas un zeķes!!!
Vēl nopirku biļtes, lai brauktu māju, un re, cik labi, ka jau 9 no rīta, jo man būs 13. vieta.

Aaaaaa, Rašals 3h garumā!!!!!
Un man nav tā sasodītā mājasdarba, jo es tā arī nesapratu - līdz oktobra beigām ir līdz 31. oktobrim, vai īdz oktobra beigām ir līdz 23. oktobrim?

Visu dienu uzjautrinos par reprudukcijas orgānu veselības lekciju. Mums bija atnācis ciemā čalis (nu, tāds, ap 60) urologs, kurš no sākuma izskatījšas šausmīgi nīgrs. Tā viņš ļoti nopietni stāstīja par olām un citām vietām. Ar laiku viņš sāka mētāt jociņus par pautiem, kas plīvo vējā. Un tad viņš savā stāstījumā nonāca līdz prostatas dienām Rīgā. Viņa prezentācijā parādījās bilde ar viņu pašu pie lielas plastmalas prostatas. Nākamā bildē bija viņš, viņa dēlas ar sievu un meitu un lielā prostata. Un trešajā bildē viņš ar savu mazmeitu bija ielīduši lielajā prostatā iekšā un jautri paķērušies ap urīnizvadkanālu. Savu stāstījumu viņš nobeidza 10 min. pirms laika, pēdējā slaidā parādot lielu uzrakstu "PALDIES" un savu kaķi. Nu bezgala jauks onkulis, kuram patīk fotogrāfēties!!!!

Neticami, bet šodien pēc ilgiem laikiem man izdevās uz pusstundu aizmigt braucot autobusā.