Lasīju LU SPā par to, kā neievēlēja priekšsēdētāju un pilnīgi pārdzīvoju, ka tomēr neparakstījos uz gulēšanu zem tilta, bet aizbraucu mājās... Tas notiekti bija pēc velna smieklīgi, kd Edvards pieteicās kandidēt.

Dzīve ar nozagtu maku nav nemaz tik traģiska, es tā pat tikai m'jās sēžu un riju, nekur an nav jādod un to, cik man ir gadu netic arī tad, ja r'du dokumentus, tā kā mierīgi varu turpināt dzīvot kā piecpadsmitgadniece.

Man lieks, esmu bišķīt samīlējusies.

Rīt uz Rīgu, rīt uz kurzemi.

Mamma ada Briedžam džempi.

Māsa vakar tā pārdzērās, ka šodoen vēl vemstījās un tagad turpina pohu izgulēt.
Un es atceros Začīšu pirtiņu, un es atceros Be-Bes dzīvokli, un es (ne)atceros dzeltenu traktoru, un māte uzskata, ka vakar vēmusi tikai Elīna, ak Tu naivā.

Jezu, kā es esmu uzresnējusi pa šīm dienām, nu, viss, jāmēģina sevi piespiest sākt dzīvot normāli (jo sportot mani piespiest ir grūtāk).

Ak kā, mēnešreizes arī ir, tāpat kā Dievs.