Cladonia
30 November 2008 @ 09:19 am
 
Vakar, kad gāju čurāt, iepazinos ar četrtiem jauniešiem manāmā reibumā. Beigās gan es atļāvos pierunāties aiziet pie šiem uz 57.istabu.
Divi no tiem izrādījās no pirma kursa izmesti un atkārtoti tur pašlaik studējoši topošie ārsti (es gan vāŗdu "ārsti" tiešām gribētu likt pēdiņās). Viņi locīja kaut kādu bleķa stieni un viens no viņiem pārrāva pirkstu, diezgan dziļi un salīdzinoši lielu asninsvadu. Abi divi gudri - jābrauc šūt. Bet pirms tam, protams, jādezinficē, jo citādāk iemetīsies infekcija un nopūs roka līdz elkonim (stāv prātā Anša teikums: "Un atceries to rokas amputāciju līdz ................. (kaut kjas latīniski)?"). Un dezincikcijai bija jāizvēlas kaut kas no divām iespējām: Bonaparta vai Clean&Clier. Ansis, protams, izvēlējās otro variantu. Kad nu viņš bija dezinficējis Mikusa r=pirkstu ar klīnendklier, tad arī Mikuss tika apgaismots par šo faktu. Nu, tad viņš padirsās ar Ansi un dīdoties aiz dusmām salauza krēslu.

Kad viņī aizbrauca šūties, jautrība, protams, bija beigusies, man sāka nākt miegs un es aizgāju gulēt. Pēc 20 min. aizdomīgi klauvējieni pie manām durvīm. Protams, protams, viens no atlikušajiem (dzīvajiem) tusētājiem suņa acīm aicina atpakaļ. Līdz trijiem es viņu beidzot biju atšuvusi, gāju gulēt. Šodien piecelties, protams grūti.
Un ap četriem viņš laikam bija ieradies atkal, bet es gulēju, kād snelietis aiz dusmām bija noplēsis manu smēķēšānas aizlieguma zīmi no durvīm. DraNKi!

Dzīvošana kojās ir diezgan smiekklīga.
 
 
Cladonia
30 November 2008 @ 09:28 am
 
Jābrauc uz Saulkrastiem, negribu.