Uz zemes stāv urbis, tukš vīns, skapja durvis ir izlauztas un es ēdu šprotes. Smird un istaba izskatās salīdzinoši slikti. Nezinu, ko Vieda domās, kad ienāks.

Gāju pa ielu, Briedis mani šāāāušalīgi pāŗbiedēja - es jau domāju, ka maniaks-izvarotājs.

Man patīk dzīvot ar Viedu:
ēšanas paradumi mums puslīdz sakrīt, viņa mācās (kas piespiež arī man to darīt), viņa lieto alkoholu, bet samērīgos daudzumos (kas, es ceru, man liks pārtraukt darīt tā, kā es daru jau trešo nedēļu pēc kārtas), viņa ir sportiste (kas man arī tīk)... Ir oukei.

Dzeru ceturto dienu pēc kārtas. Labi, ka ne viena, bet visi uzvelkas pie manis augšā un vienkārši attaisa pudeles. Un tad man nelkas cits neatliek kā piebiedroties! Hmm. Attaisnošanās.

Nevainīga.