Es pīpēju tikai ar kreiso roku laika posmā no maija līdz oktobrim apmēram no plkst. 08:23 - 23:08, kad mani neviens neredz un kad blakus ir kafija ar pienu.
Šaušalīgi sastrīdējos ar mammu (kārtējo reizi), jo es nekad neesmu mājās, es nekad neko nedaru, es vispār esmu stulba un man nav tiesību šajā dzīvoklī pieprasīt normālu balss toni un intonāciju, ja tiek runāts ar vai par mani. Viņa cer, ka es sākot no septembra smagi aplauzīšos sava slinkuma un stulbuma dēļ. Kāds, šķiet, mani dikti mīl.
Mana ģimene aiztesās uz suņu izstādi. Māsa - jo mīl tos lopus; māte - jo ir iedomājusies, ka mums vajag to lopu; tēvs - jo viņš vienīgais (lai cik tas dīvaini nešķistu) ir pie pilnas sajēgas un uzskata, ka mums nav nepieciešams šis lops.
Ja viņi atbrauks mājās ar kaut kādu kustoni un, nedod Dievs, tas zvērs apmīzīs manu krūšturi, kas mētājas man zem kājām vai sagrauzīs manas kurpes, kas mētājas pie krūštura!... Čiao, brīvdioenās es apakšveļu un apavus atstāšu pie Tālivalža 1b.