Vakar biju Agonā, baznīcai esmu par cinisku.
Gaidīju to mirkli, kad mani baigi uz bimbienu pavilks, ka jutīšu kaut kādas strāvas, vienalga kā to nosaukt, bet... Bet bija kā ar R.Paula jāņu koncertiem: vienreiz biju, viarāk negribu (jeb pa TV izskatās foršāk).

Katrīne nav sajūsmā par manu kafijas-balkona atrakciju.

Paņēmu burku un saliešu to vīnu tur, vedīšu līdz un šonakt tukšošu.
Un rītrītā uz Siguldu.
Un parītrītā pie Edgara.
Un parītvakarā uz "Aicinājumu".

Ja tās, kas man tagad ir, skaitās attiecības, tad es teiktu, ka tajās JAU ir iestājusies krīze. Nē, tās tomēr nemaz nav attiecības, nerunāsim par Edgaru, labi?

Ar cieņu,
brīvā Sandra.