Bļe, sapīpējos šodien līdz ārprātam, tas būs tik smieklīgi, ja pametot vidusskolu es sākšu ļuļķēt kā Taure, jeibogu, cik tas būs smieklīgi.

Vakar daudz domāju par edgaru, neko tā arī neizdomāju, nē, varbūt pat visu līdz galam, neko daudz nedomājot (īsti nesaprotu, ko es ar šo gribu teikt, visticamākais, ka neko).
Varētu jau uztaisīt baigo domu caureju vai kārtīgu incoming par visu šito sūdu, bet, aiii, ai nu lai, vai nav pofig? Man ir.

Tātad, esmu bri-bri-bri-brīva tā arī nekad neesot bijusi aizņemta. Nū, es nesūdzos, es tikai konstatēju.

Manā dzīvē nekas nemainās, ja neskaita vakardienas dzirdēto apņēmību atbalstīt Gruziju ar gruzīņu vīnu.

Šodien tā kā doma braukt uz Aglonu, bet nezinu kā tur būs, Signe ziņu vēl nav devusi.
Vai arī pie Ievas būs jāaizbrauc, jāskatās kāda filma (un es drošvien mēģināšu viņu piespiest noskatīties to Svīniju Todu, lai taču reiz tā lieta ir izdarīta, Amēliju man šovakar negrias).
Lai gan vairāk es ceru tikt uz to Aglonu ar visu savu dievneticību, man gribas redzēt kā tur izskatās, man gribas sajust, kā ir tad, kad tik daudz cilvēku vienkopus tic (es ceru, ka puse no visiem viņiem nebūs tādi paši ateisti kā es, kad atbraukuši "redzēt un just ticību").

Es vēl arvien neesmu uzrakstījusi nevienu vēstuli, es vēl arvien neesmu izprintējusi nevienu prozu, es jau atkal aizmirsu, par ko tieši mani nākamnedēļ izdrāzīs.

Lai gan proza vismaz neizģērbj tā, kā to dara dzeja, manuprāt. Es ceru nesarkt tā, kā pagājšgad. es ceru, ka visumīļā H. mani neapēdīs (lai gan viņai i sāli nevajadzētu).

Katrīnei kaut kas ir noticis, viņa visu dienu ir virtuāli pieejama, vai nu draudzība ar Artūru vai izšķiršanās ar Māri, vai ilgošanās pēc sabiedrības, bet kaut kas ir noticis.
Vai arī man reiz būtu jābeidz secināt pilnīgas muļķības.

Cenšos saņemties un ieburties "Vējiem līdz", bet pagaidām mani īpaši neaizrauj. Kaut kāda aizvēsturiska mauķele grib ieākt puisi, kurš ir pilnīgs ambīlis, jo precēs savu māsīcu un radīs kropļus!
Lai gan V.Igo ar savu garlaicīgo arhibīskapu mani arī īpaši neaizrāva. Tad jau redzēs.
Toties "Maskava-Gailīši", ak dievs, kādi alkoholiķa murgi, ak dievs, kā es ņirdzu! Paldies Signe.

Jā, un vēl es gribu no Ievas dabūt Žoludes grāmatu.