Iešu šodien ar Aneti un Kristiānu ēst Pingvīnos. Telefonu esmu dabūjusi, lai gan bez lādētāja un faktiski turpinu būt nesasniedzama, bet vismaz kaut kas sirds mierināšanai - ēdiens un neieslēdamz sakarnieks.
Bet tā jau interesanti lasīt un smieties, kas tik nav bijis. Jā, Inesei drīz jeb pēc 8 dienām paliek 19, laikam cepšu (jā, es, ES CEPŠU) 19 maziņu kēksiņus. Nekas orģināls, bet ja jau ES CEPŠU, tad gan jau būs 'fooorši' (vai nu jēli vai nu sadeguši, vai nu zilizaļi).
Vakar ar Tauri atkal taisījām kafijas nakti, biju jau krietni samazīinājusi savus kafijas patēriņus, jo aizejot mājās tā, ap puspieciem rītā, es sajutos reti kafijaina, sen, ļoti sen nebiju justusi no sevis tādu kafijas elpu. Vakar noslēdzās ar čīkstēšanu par to, ka esam vienas. Nu, kā jau pēdējā laikā tas parasti notiek.