Vistraģiskākais kas var notikt, pēc atgriešanās mājās no līgošanas, kurā ir pazaudēts mobīlais sakaru līdzeklis ir atskārst, ka mamma ir bijusi tavā istabā un SAKĀRTOJUSI to!!! Riebjas, vienkārši riebjas!

Visi līdzīsnējie vasaras pasākumi ir totāli izgāzušies, jācer, ka vismaz beigsies tā puslīdz jauki.

Nekas būtisks nav mainījies, esmu dažādu histēriju un krīžu priekšnojautās, bet tas ir tik pierasti un bieži, ka nekādas bailes vai pārsteigumus (vismaz man) vairs nesagādā.

Nu, lūūūdzu, man ir tik pilnīgi neinteresanti, ka es nezinu.

(mistisks) Kaspars: Nu, meitiņ, izvēlie - dosi bučiņu, vainadziņu vai zābaciņu?
Sandra: Pa muti (došu) un iešu mājās!

Nelīgošu vairs vietās, kur cilvēku skaits pārsniedz... Nu, piemēram, kādu 1000. Nē, un viss.