Jūtu kā tovojas manas izmisuma hoistērijas ķīmijas sakarā.
Šorīt piecēlos astoņos un sāku mācīties. Bet es negribu. Man riebjas ķīmija saknē.

Man tovojas vispārēja psihoze, vai nu mēnešreizes jāgaida vai arī vienkārši jāsamierinās, ka ik pa laikam uznāk.

Nospiedoša pašsajūta.

Sēžu un trīcu, domājot par ķīmiju. Bet neko lietas labā nedaru.
Un ko tad man darīt, ja 5 gadus neesmu mācījusies?