Ak Dievs, nu nogaliniet mani, nogaliniet!!!

Vakar tā pieliku muti, ka vienkārši nezinu, ko tagad darīt. Galva sāp. Tiešām nezinu ko darīt.

Ja es varētu normāli koncentrētes, es aprakstītu vakardienu, visus viskija jaukumus, Kristiānas kritienus, biljara zaudējumu un stopēšanu piecos no rīta, bļe. Un tas vēl nav viss, ak vai.

Cik labi, ka es beidzu skolu. Cik labi, ka man tas mazais vairs nebūs jāsatiek.

Jēēēēēēēziņ. Un māsa mani smagi besī. Īpaši šorīt. Jo poha sākās. Pirms kādas minūtes.

Man nodzeršanās līmenis vakar bija graujošs, šodien mazgājos un pēkšņi pazuda siltais ūdens (kā tas bieži mēdz gadīties), tad es parasti spiedzu un ārdos, bet šodien es pat nejutu, ka ūdens kļūst arvien remdenāks, remdenāks, tad auksts... Kad sajutu, tad jau biju puslīdz tīra.

Deviņos braucu prom. Nākamo dienu lokalizācijas un izklaides miglā tītas. Bļin.

Alīna stāstīja savu Candy vakara piedzīvojumus, gājis jautri, laikam. Izbrāķējušas vīnu pa 8 Ls/gab. Es totis nevar atrast peldkostīma apakšiņu (pa 6 Ls/gab.).

Es ceru, ka rīt normālā laikā tikšu uz saulkrastiem, pazvilnēšu smiltīs, otrdienas rītā darīšu to pašu.
Gribu.

Manā šodienas horoskopā rakstīts: "Pieņem visu kā ir un nekāro neko citu."
Vai tā man būtu jāuztver kā zīme?

Žēl Ievas, kuru čakarē Arvis. Nu nav tas forši, nav. Lai gan visādi gadās.