Džīzas, dažreiz liekas, ka tikai man var tā neveikties!
Šodien ir Saliņas deju&dziesmu svētki un es, protams, jau pirmās dejas pirmajās taktīs izmežģu kāju.
Kā es noiešu gājienu, man nav skaidrs, vēl viarāk neskairda šķiet pati dejošana. Bļe.

Kājai ir čau.

Man nepatīk tas, ka man atkal ir uzklupis Artis.
Kad viņš zvanīja Pūcītei, es, nudien, jutos omulīgāk.

Kāja sāp.
varu pelēkt uz labās.
Būtu diezgan smieklīgi, ja, dejojot "Tymā upes molā" es uz labo pusi "balodīšus" lektu, bet uz kreiso - ietu.
Bet vispār anv smieklīgi. Kad es beidzot sagribēju dejot, tad... Nu, tad kā vienmār - kaut kas notiek. Dievs, stāvi man klāt, deju svētkos!!!

Tiktiešām - smagi būt man!

Negribas ēst, bet mamma liek.
Sāp vēders.