Kristiāna solās vairs nerakstīt stulbas sms.
Un mazais puika, vārdā Jānis, ir nedaudz papisis attiecības ar viņu, jo sīkais nemāk dzert: vai nu lai dara to viens vai, sliktākajā gadījumā, ar suni vai citu nerunājošu lopu, bet knābi vajag turēt ciet, ja jau reiz Tev kāds ko vispār stāsta. Nu, bet joks kā koks, viņš atklājis, ka es nebūt nebiju sajūsmā un patīkamu tirpu pātņemta, nākošajā rītā astotajā jūnijā pamostoties ar sāpošu galvu, smierdošā istabā un apziņu, ka esmu iebāzusi savu mēli piecpadsmitgadnieka rīklē. Ha.