Man ir kārtējā jaunā istabas puķe.
Diezgan smieklīgi, eju pretī Kristiānai, viņā nāk ar miiiilzīgu podu. Kāpēc?
- Es teicu mammai, ka svinēsim Tavu dzimšanas dienu, viņa atbrauca vest mani uz autobusu un teica, ka nopirkusi Sandriņai puķīti un iedeva... Šito mizleni.
Jēziņ, kaŗtējais nabaga dzīvais organisms, kuram lemta nāve manās skavās. Labi, ka par palmu mamma ir uzņēmusies rūpes, tad tā jau sen būtu aizsaulē.
Esmu gulējusi ap 3,5h, eksāmens man patika, bija viegls, analizēju lugu, jūtos apmierināta, ja neskaita, ka vakar ripinājos pa grīdu, tad visā visumā mierīgs vakars.