| par kurpēm |
1. Jun 2008|10:16 |
dvēseliski jūtos kā kurpju pāra viena kurpe...
stulbākais, ka tā ir manis pašas izvēle.
Sievetei viss esot sirds, arī galva...
vakar kaut kādu tādu citātu, kaut kur tur lasīju, nezinu, kas to teicis, kaut kāds vīrietis laikam...
Šodien paņemšu kādu grāmatu bibliotēkā un došos meklē šūpoles saulainā vietā, lai mazliet nosauļotu savu nepieklājīgo bālumu...
Remarka citāts iespiedies prātā,cietums pēc manis laikam raud:
„izglītota” sieviete ir šausmīga! Mums ir dažādi likumi, bet nav tikai viena, kas spertu cietumā visas sievietes, kuras sāk politizēt vai rakstīt grāmatas. Pēc visām šīm estētiskajām bālumkaites piemeklētajām jumpravām atkal reiz gribas satikt spirgtas un ņipras, sirsnīgas un mīļas meitenes, kas prot skūpstīties un mīlēt, kā dabas māte to liek.
Bet kādai siebietei tak arī jāuzraksta, ko sieviete domā par vīrieti, kas meties politikā biznesā vai mākslā tik dziļi iekšā, ka nemaz nav viņu iespējams no tā dabūt laukā, lai tas darītu to, ko dabas māte liek...laikam jau tad vairs nemaz tā māte daba neko neliek...
apraudāsim noklīdušās kurpes... |
|