Citpasaule

Pieskārieni,.. Efterklang - Hands Playing Buttefly

Es,,...


t-t-ikai uzlikt skaļum dunnošu,,,,.. vibrācijplūdumu no Placebo - Special Needs..,,
vēlos uzlikt skaļum,..,,,,

dunnošu vibrācijplūdumu..,,,

.............//////,,,t-t-ikai




,,.,,, vibrācijas,,, Special Needs..,,


kt.. ,,kt kt.. kt-pali.,, klusam.,

ehm. un kaut kur nokrist..,,, kaut.. uz mirkli.. pali..

Tikko rokās radās ideja,,.

Pētīju saules sistēmā atrodamās planētas,,un..
Un daudz domas,,.tālas un plašas un ,,tad domāju' no kurienes tik spontāni?

Eimem' iufta.,

kas diez-ir 3 - trešā audzēšanas metode vistām????' šodien izlasīju uz Lietuviešu vistu olu paciņas un manāmi samulsum-domājums uznāca' paprasīju attiecīgajiem ļaudīm ar veikala reklāmu uz muguras' bet tie arī nezināja pateikt un izziņas tante telefonotrā pusē pārjautāja kādas 4as reizes jautājumu,., varbūt kāds ir apgaismots ar šī jautājuma informācijas daudzumu un var padalīties??


hem,. bet gulējās slikti' varbūt tas tāpēc' ka ārā kūst sniegums..,

Ek'

tik daudz' ko sastāstīt' tik daudz ko radīt' tik daudz ko sabaudīt,, tik tik tik,..dau...u,.,
Un paliek puspateikts' ar mēles tālāko punktu tverot' vakardienas miglas mākoņgubas nelielā' bet draudzīgi stindzinošajā aukstumā' atgādinot par maigumbaltā pūkainīguma tuvošanos' tas nekas' ka bikšu gali samirkuši no prieku pielieta skrējiena pār pļavas lauku pakaļ krāsumpildītam līnjplūdumam' kas līdzinās lielām durvīm uz citu pasauli' kā ar roku aizsniegt' bet ne tik' tik' tik' tik,, acīs iespīdas mēness gaisma no miglas noslēpta ezera spožuma' kurā aizviļņojas tikko nolaidušās domas' kā balti gulbji iekrāsojot pasauli savādākās emocijās,.,klusuma vibrācijas'viss ko dzird ir tikai silti sirdspuksti dvēseles plašumā' kas veido interesantus siltumveidojumus aizplūstošajā laikā un telpā' kā pēdējā elpā pirms pēdējās sniega pārslas uz mēles gala,. pik ..,pak,, piuk' no koku zariem krīt leduslāšu orķestris un nosēžoties uz laika paņemtajām lapām izveido savu simfoniskumu harmonijas noskaņās un dažos zaru galos zaļgani pumpuri sildās saules staru pielietajos ūdenslāšu starojumos' caur kuriem arī bērzu zaros spēlējas baltumsudrabains ziemas pieskārienu sirmums.,,

Izelpa,.,apklust pasaule',, .. par 21 gramu mazāk,., par vienu pukstu mazāk,, lai par vienu siltu smaidu atdotu,,


Kur esi Tu' kad pieskāriens ir Tava pasaule?

Šodien jāpalutina sevi ar krūzīti siltas tējas un gardu H2o pīpes dūmu iekš karstas vannas' kur virs galvas paveras skats uz zvaigžņoti burvelīgumīgu debessjumu,.ummm.,,,vērojot kā ar klusumu un ūdenspilieniem aizplūst..,,

Iumell fiemme et'le reutius amaf.,,

Emamme,., ak šīs atkarības..

27
http://www.theatre.lv/new/index.php?parent=438

30
http://www.baltanakts.lv/

5
http://www.i-deja.lv/?id=225

"Draugiem un citiem pasaulīgajiem ir vienmēr bijušas spējas redzēt to' ko neredz.,tie kas tam vēl nav gatavi,.,"

Palieku neredzams,, tiem' kas mani redzēja' bet es viņus ne.. ")

Šīs dzīves atkarības no atkarībām' ., kāpēc gan ne' interesants vārds atkarībai no vārdiem caur sajustiem brīžiem..


Tev ir saistības' kuras Tev kņudina vai ērcina?

Pakšķ' gluži kā tikko mākulīgi atvērta zirņu pāksts un uz palodzes maliņas draudzīgi sasēdušas lietus lāses gatavojas savam tālākajam ceļojumam uz debess jumu - sak viss krīt otrādi' ja mākoņlauks būtu zemes pievilkšanās vērts' tad dienās' kad starp skaidrām debesīm un jūras plašumiem pazustu robežas es radītu savas smilšumzaļās tāles un smilšupiles varētu sapilināt uz debesjuma plašumiem..,

Aizgāju pretī [n)egaisa mākonim palūkot' kā kazeņlauks saudzis un vai tumšlillīgie ogulāji pilda pielijušo mežu ar saldām smaržu vītenēm' kad putnu skaļās vīteres ir apklusušas pār zāles galiem sāk siseņi kājas vingrināt..ehhk,., ak ku gardas ir tās tumši lillīgzilganās krāsas' kā uz mēles liec 'tā uz mēness tiec..

,,odziņas' kā mazas meduslodītes izkūst kopā ar tālām atmiņām no sabaudītiem gardumbrīžiem,.,

"Es pedantiski cenšos ievērot visus pārējos noteikumus, bet ātrums ir tas, ko nekādi nespēju, jo pārāk smaga kāja.,,"

Suņiem takk ir atmiņa' bet acīmredzot daudz savādāka un mazāka nekā cilvēkam' kaut vai tāpēc' ka tas neatceras tos momentus(varbūt izliekas)' kurus atceras cilvēks' respektīvi' suns atceras tikai tos svarīgumus' kurus viņa smadzenis iedalījis pēc svarīguma pakāpes un ne tos cilvēkus' kurus tas veiksmīgi sakodis' bet tad ir jautājums - kurš iedalījis to cik daudz un kas ko atceras un vai suns' kurš ir no vilku seņčiem cēlies ir pieskaņojies cilvēcīgumam' ka tam ir radušās līdzvērtīgas evolūcijas pazīmes kā cilvēkam?

Smaids ar vakardienas virmulojošo garšu,.,

mmm tik burvelīgsiltas naktis' kā pieneņpūkas pie vaiga,,

gaisā zīmējot enerģijlīnijplūdumīgus veidojumus,.,


top radošums aiz radošuma.., ar iedvesmojošiem krāsu emocijsalikumiem,,.,

Cita telpa ar citu elpu 'patāliem soļiem garos smilšu valgos' kur sarunas ar plūstošiem mākoņlaukiem mikroklusuma balsīs..Tuvās un tālās vibrācijās saplūst nezināmas un nojaušamas sajūtu kombinācijas' kā pilns groziņš ar dažnedāžādiem oguļiem' ne tuvu pateikt' kas tad no tā visa ir tas' kas pirmais pa degunu ņunndelējas un pēdējais garšas piliens spēlējas pa atmiņu trauslajām stīgām ar harmoniski izteiktu smaidu sagaidu daudzus neaprakstāmus saullēktus ar atmiņām norietošajās saules liektajās debeskrāsās..

Ir baisi interesanti dažkārt saprast kas un kāpēc ir tādi cilvēki’ kuri pienāk uz ielas klāt un prasa vai nevēlos binokli.. kaklarotu..vai ko citu,,

Dīvaina diena šodien’ varbūt tāpēc’ ka zināmā mērā esmu satriecies ar savu pasaules būtību un zināmu karmas daudzumu’ kā arī citu cilvēku pasauļu enerģētiskām vibrācijām,,

Šķietami’ tas ir aizsācies pēc kaut kā patīkama beigām’ kāda sākuma’ bio-ritmu līnijās ielūkojoties’ ja tiem notic’ stāsta savu nelokāmo pareizību pukstu vibrācijās..
Tā kaut kur atkal un atkal pazaudējas iegūtais un nenoturamais patvaļīgi svaidoties no vienas pasaules - otrā ,, no vienas - vietas otrā’ dažādos laiku ne-vietās. Un to visu pastiprina dīvaini cilvēki dīvainos laikos mainoties ar situāciju masu - veidojot tīri vai interesantu veidojumu’ mmhjā - krustvārdu mīklu’ tikai vispirms tā ir jāsaliek no maziem gabaliņiem’ kur nav sanummmmurējuma’ tā pa gaisu vien’ nesaprotot no kura gala’ lai sāk.. bet varbūt nesākt’ atstāt un piespiest podziņu – restart’ it kā nekas nebūtu bijis un nebūs ar ja tas tiks risināts ar tāda veida metodēm’ lodēm cauršauta audekla gabalam smiltis birst cauri kā Norvēģijas septiņas māsas pa klints malu.. problēmu nav – ir tikai risinājumi,,

Šodien satiku dvēseli’ kā tā izteicās - vienādām rokām’ kura man pateica to ko jau zinu par sevi’ tikai kaut kā labi noglabāts bija’ tieši vai netieši neuzstādīts par primāro’ bet darbojas kā galvenais noteicošais un vadošais ar dažādām niansēm. Ir jau jauki apzināties to’ ko jau zini’ bet vēl jaukāk pieņemt to ko nezini.. Izrādās esmu rets eksemplārs’ kurš tik bieži un strauji mainoties’ šogad šāds’ pagājušo tāds’ lecu kā tāds sienāzis no vienas lapas uz otru’ kur lapas ir attiecīgs personalitātes veidojums’ bet beigās piekodinot’ ka tas nekur nepazūd - dvēselē saglabājusies patiesuma būtība paliek uz ilgiem laika tecējumiem,.,


Kā var noteikt ideju’ kura vēl nav?
Kā var būt tur’ kur neesi?
Kā saglabāt patiesumu sevī un to paturēt ?

Domā’ darbojies’ radi un tici sev.,., tik vienkārši.,.,

viiim..
rīta peldes saules staros plikum sajusti un izjusti..

Paldiesei!!! liels jo liels..