Citpasaule

Ek'

tik daudz' ko sastāstīt' tik daudz ko radīt' tik daudz ko sabaudīt,, tik tik tik,..dau...u,.,
Un paliek puspateikts' ar mēles tālāko punktu tverot' vakardienas miglas mākoņgubas nelielā' bet draudzīgi stindzinošajā aukstumā' atgādinot par maigumbaltā pūkainīguma tuvošanos' tas nekas' ka bikšu gali samirkuši no prieku pielieta skrējiena pār pļavas lauku pakaļ krāsumpildītam līnjplūdumam' kas līdzinās lielām durvīm uz citu pasauli' kā ar roku aizsniegt' bet ne tik' tik' tik' tik,, acīs iespīdas mēness gaisma no miglas noslēpta ezera spožuma' kurā aizviļņojas tikko nolaidušās domas' kā balti gulbji iekrāsojot pasauli savādākās emocijās,.,klusuma vibrācijas'viss ko dzird ir tikai silti sirdspuksti dvēseles plašumā' kas veido interesantus siltumveidojumus aizplūstošajā laikā un telpā' kā pēdējā elpā pirms pēdējās sniega pārslas uz mēles gala,. pik ..,pak,, piuk' no koku zariem krīt leduslāšu orķestris un nosēžoties uz laika paņemtajām lapām izveido savu simfoniskumu harmonijas noskaņās un dažos zaru galos zaļgani pumpuri sildās saules staru pielietajos ūdenslāšu starojumos' caur kuriem arī bērzu zaros spēlējas baltumsudrabains ziemas pieskārienu sirmums.,,

Izelpa,.,apklust pasaule',, .. par 21 gramu mazāk,., par vienu pukstu mazāk,, lai par vienu siltu smaidu atdotu,,


Kur esi Tu' kad pieskāriens ir Tava pasaule?