mīļo dienasgrāmatiņ

Mon, 19 Oct 2026 10:52:27 GMT

vispaar juutos sodien kaa iista sieviete:

shodien man kaajaas sarkanas zekjubikses, vilnas svaarcinji liidz pusceliitim kas cieshi apjozti ar jostinju ap vidukli; pliivojosha bluuze ar V veida dekoltee kam paari paarsegts lapsas kazhocinjsh; ap kaklu rota -- sudraba kraasas kjeediitee sakaarti sarkani kjirshu paariishi. shaada paaskataa vakaraa doshos uz otro jiu-jitzu nodarbiibu.

:)

Mon, 19 Oct 2026 08:35:38 GMT

vaarda diennaa bija daudz muuzikas, tika speeleets brieza rags, sintezatori, akordeons un citi instrumenti. dzeeraam tekilu, dejojaam, daudz runaajaam, eedaam olu salatu grozinjus un tiramisu. vakars beidzaas ljoti erotiski ap astonjiem riitaa. jau otro dienu juutos sausmiigi beediigi, peecballiites skumjas jo bija tik jautri un jauki + saacies PMS. seezu darbinaa juugendstila paviljonaa un ceru, ka paaries. loku kastiites. gribas ielist A vedera un tur palikt uz dzivi drosiba bet esmu liela stipra meitene. ljoti skaistas freezijas. daudz muminu lietu. jasanemas vakara aiziet uz jiujitzu.

ja redzat so zinu sodien 19.oktobrii (manaa istaja varda diena) drosi piekaapiet riga art noveau paviljona strelnieku iela ar kaut ko garsigu vai bez kaut ka garsiga jo man liekas ka es saksu raudat

vakar bija ļoti interesanta diena

Thu, 15 Oct 2026 12:50:31 GMT

ļoti interesanta diena... ar A. bijām uz Akvarium koncertu, tā varētu būt puse viņa dzimšanas dienas dāvanas. Pēctam ar A. un V. Bibelotā dzērām grādīgos, ēdām siļķes un marinētas figņas, V. dzēra tarhūnu, un spēlējām Amsterdamas kārtis ar Hot beibēm, ko man reiz atveda Annija. Normāli sadzēros, bet nebiju dzērusi vairāk nekā nedēļu. Ļoti jautri. Mašīnā ceļā uz A. mājām klausījāmies Silver Mt. Zion un citas lieliskas grupas. Nezināju, ka tie ir tie paši cilvēki kas Godspeed you! Black emperor. Bet tas nav pārsteidzoši. Bildējāmies zem liela urbja. Teicu, ka gribu vārda dienā biezas krāsainas zeķubikses vai kulonu, vai kilogramu marcipāna. Tagad domāju, ka ir citas lietas ko es gribētu, piemēram, 2000 sākuma digitālā mazā kamera ar zipeni. Ā, un ceturtais variants bija "A surprise!!". A. teica V., ka esot lūdzies dievam par tādu sievieti kā es, kas ir ļoti interesanti, visas braukšanas (vai arī nebraukšanas?) sakarā. Esmu atvērta visām iespējām. Aizmigām ap četriem, no rīta braucu uz darbu ar taxi. Naktī stundu pavadījām vadu, striķu un fireball žņaugos (is this TMI? -- man 5. novembrī RAA space -- matīsa ielā 8 -- būs erotiskās dzejas darbnīča, es praktizēju).

Šodien esmu darbā, pirmo reizi pārdevu lampu. Kājas nogurušas no augstpapēžu kurpēm. Mājās būs jāpārģērbjas un tad jātiek uz 1983 pēc velosipēda, ko atstāju tur pēc Atkāzām. Dievs dod, ka tas tur ir. Tad braukšu pie A., līdzi jāpaņem kūpināto kaulu gaļas zupas izlase, lai varu vārīt zupu un kompis, lai varu strādāt datora darbus klusumā un mierā tālu prom no centra. Sestdien svinu svētkus, būs jānopērk pudele tekilas un jāatrod kostīms.

labdien

Wed, 14 Oct 2026 09:15:35 GMT

vakar vedu A. kaltētus priežu pumpurus, citronu, ingveru un piparmētras. centrā nav ūdens, un, ja ir, tad tikai auksts, bet aizvakar bija mana pirmā jiu-jitzu nodarbība un man ļoti vajadzēja nomazgāt sviedrus (iegansti satikt mīļoto:)))
Kopš esmu pieņēmusi to, ka zinu dienu, kad nomiršu (aptuvenu laiku, kad viņš dosies prom), mani atkal ir pārņēmis miers un spēja izbaudīt tagadni bez lielām dusmām vai sāpēm. Tajā ir kaut kas absurds, protams. Speed-running 5 stages of grief while still in a relationship = new way to deal with traumatized brain OCD?? lol

jiutitzu bija NENORMĀLI forši un kruta staprcitu, kad man ienāks nauda es samaksāšu tos 60 eiro par mēneša abonementu un sākšu iet regulāri 2x nedēļā. Tas ir basically rubaks. Vakarā stundu staipījāmies un meditējām, kad man galvā kā mantra sāka skanēt "jāiet laukā pīpēt cigareti jāiet laukā pīpēt cigareti" -- tieši tajā brīdī arī A bija atvēris savas meditējošās acis. "I am planning on rolling a cigarette and smoking it outside. You don't have to join". "No, I love stuff like this. Also, this is about the time when V. usually drives by for a smoke". Kad paskatījāmies telefonā, atklājām, ka V. tieši pirms brīža ir atsūtījis ziņu, ka ir piebraucis Gulbju ielā uz smēķi. Business as usual.

V. mašīnā klausījās kaut ko, kas man atgādināja spaisa tripu 2012 gadā. Mēs nolēmām doties apgaitā ap šoseju, mežu, Bišumuižu. Tunelī mēs atklājām rezonansi specifiskās vietās, kur, piesitot ar kāju pie zemes, ņirboņa noskan cauri visiem griestiem, brīžam arī atbalss -- bet ne visos punktos. Tur mēs pavadījām kādu labu laiku, tad gājām tumsā cauri mežam. Laukā, kur vienā no pirmajiem randiņiem mani aizveda A., atcerējos, ka toreiz uz brīdi domāju, ka šis ir slazds un mani tūlīt nogalinās, jo tas spots ir tāds aizdomīgs, ar kaudzi gumijas riepu un saplaisājušu asfaltu. Tad mēs pīpējām cigaretes un runājām par DNA un iesprostotību laikā un telpā, kā arī par to, vai ir bezgalīgs iespējamību daudzums un vai tam ir nozīme, ja uzmanība un pieredze var pastāvēt pavērsta tikai pret vienu punktu.

Ļoti jauki. Laba pastaiga. No rīta nosnoozoju visus modinātajus bet par brīnumu pamodos gana laicīgi, lai aši uzvilktu savu zelta kleitu no humpalām un ar taksi aizbrauktu uz darbu, kur jau trīs minūtes vēlāk ievēlās tūristu bars, vēloties iegādāties ģipša atlējumus un organiskas, skaisti iepakotas ziepes.

xxx

Fri, 09 Oct 2026 11:48:21 GMT

vasja vakar staastiija ka neviens cits tik labi kaa vinjsh nemaak taisiit kokus. "I can make four types of trees in one day, he can make one type of tree in a week". Lielisks character-element. Tad ar Antonu braucam gar koku ielu, garam pabrauca WOODBALTIC fuure un viss saka smarzot pec pirts, jo braucaam gar Finiera razotni. Pattern recognition apparatus turned on: TREES

Tas ir taapat kaa taas numura ziimes, 23:23 un citi laiki (vakar pilii Antona telefona paraadijas 22:22 un vinjsh aizlika prieksaa plaukstu lai to no manis pasleeptu un mees smeejaamies par to ka vinsh SLEEPJ NO MANIS CIPARUS.) Veel es vakar biju paliidzeet Libertam remonteet sienas. Veel viikendaa Adrians apreceejaas, Somu draudzene staavoklii, omas kaimins Kolja iebraucis ar masiinu kokaa un nomiris. Divi mani comi iemiileejusies beibees, kas dziivo aarzemees, viena draudzene kopaa ar puisi, kas varbuut dosies uz aarzemeem, es, iespeejams, arii miilu viirieti, kuram buus jaadodas.

bet ir, kaa ir: realitaate ir labaaka par deluuzijaam un padara sexu daudz kaisliigaaku.

saapes ir saapes bet caur vinjaam naak kaut kas ljoti erotisks, ja nostaajies taam pretii aci pret aci kaa skatoties aciis pasham Shivam.

Thu, 08 Oct 2026 13:28:43 GMT

tikko sapratu ka A. ir tuvāk tam dzīves punktam, kādā biju es, kad satiku Māru, nekā punktam, kurā es esmu tagad; značit, Māras dotais padomiņš un viņas spēja mani mīlēt mani nu ir padarījusi spējīgu 2 double it and give it to the next person. Amazing perspective. Mīlestības prakses.

this is a shroom's world

Wed, 07 Oct 2026 22:51:20 GMT

"...Your human instrument tells you what you don't know all the time. And if you're not willing for that state to exist, of not knowing, but sensing something, you'll never get the information it's trying to give you.
Say, that you are in a bad job that is not good for you at all, and you have this giant gut feeling to leave. You have this giant feeling inside of you that you hate it, that you want something different -- but you let a practical external thing tell you: "well, this is stable, that crazy, etc." -- not treating the thing inside of you as real at all. And then, as soon as you quit that job there's like a random fucking huge oppurtinity for you -- or you're finally able to do the thing that you wanted to do for 20 years, and now you can do it.
That big feeling that is pushing against the reality around you, that feels different that the reality around you is how we get bigger in ourselves. That's how we discover more of ourselves" (@yeshuanix ig).

Man apnika transkribēt, noskatieties paši.

Sēdēju tikko uz paklāja pie spoguļa un paijāju sev pleciņus un domāju par to, ka es tiešām esmu apziņa, būtība, kas iemiesojas šajā ķermenī, kurš ir dzīvnieks. Kurš man dod signālus, kurš man jāsaprot un jāsajūt un jāsaklausa tāpat, kā es to darītu ar suni, kaķi vai citu dzīvu būtni.
Man jāmīl šis dzīvnieks -- let the animal of your body love what it loves.

Varbūt es esmu sēne kas iemiesojusies šajā ķermenī, es tiešām domāju, ka apziņas esamība un sēnes ir kaut kā saistītas -- ''jesus was a mushroom, a-ha". mēs dzīvojam sēņu pasaulē, tās bija pirms mums un padarīs mūs par neko, kad satrūdēs mūsu miesas. This is a shrooms world, we are just living it it.

P.S. labs veids kā atturēties no alkohola ir pie brokastīm apēst naga galu kaltētas mušmires.

buča

diena, kad ūdens jūrā bija dzīvsudraba krāsā

Sat, 15 Aug 2026 03:24:48 GMT

"They wanted to turn us into Christians, but they forgot that we are Czechs" [Kači]

"Cunt is in your heart"
"I must remember this"

at the bar

Sat, 15 Aug 2026 03:21:46 GMT

"How's that—I had forgotten about this sentence," says Vasja. "I will use it more now."

"How's that," I echo.

mīļo dienasgrāmatiņ

Sat, 15 Aug 2026 03:05:08 GMT

Mēs ieraudzījām mežmalas klajumā zirgu baru un nolēmām arī pamēģināt kādu brīdi sazināties, neizmantojot balsi. Kad nonācām līdz upei, sākās negaiss, tāpēc bučojāmies, apseguši galvas ar debeszilo guļammaisu.

Jau trīs vakarus mēs kopā un atsevišķi rakstam. Desmit minūtes apziņas plūsma. Trīsdesmit minūtes teksts, kas izriet no viena punctum. Viņam ir trīs nedēļu atvaļinājums un apņemšanās katru dienu uzrakstīt vismaz vienu rindiņu. Sākumā viņš pārdzīvoja, ka var uzrakstīt knapi divas rindiņas, bet es viņu nomierināju, sakot, ka, manuprāt, divas rindiņas jau ir ļoti daudz, jau viena rindiņa ir afigenna. Šovakar mēs esam katrs savā pilsētā, bet es tāpat uzņemu taimeri, jo man ir nepieciešama šī prakse, šis ieradums.

Ja rituālu atkārto četrdesmit dienas pēc kārtas, tad taciņa no neirona uz neironu jau kļūst pamanāma tumšajā miglas biežņā, kas brīžam iesūcas smadzeņu rievās; nē, tās drīzāk ir asas kāpas; nē, tomēr mežs; nē. Tas nav šobrīd tik svarīgi. Četrdesmit dienas. Pēc tam tas nekļūst pavisam viegli, bet tas tik viegli arī no prāta nepazūd, tev vairs nav jāuzliek atgādinājuma taimeris, tev nav jārunā ar sevi skaļi balsī un jāsaka: "mīļā sirds, tagad mēs paņemam pildspalvu un rakstam".

Es zinu, ka tas strādā, jo ar šādu metodi es izskoloju savas smadzenes pēc gatavošanas nomazgāt traukus. To es sāku darīt pirms diviem gadiem, reģistrējot katru trauku mazgāšanas reizi ieradumu izsekošanas tabulā, kas ar naglu bija piesista pie manas istabas sienas, tieši virs galda. Kad trauki nomazgāti, var ar oranžu marķieri aizkrāsot kvadrātiņu. Kvadrātiņu aizkrāsot ir forši. Dienās, kad ieradums izlaists, paliek tukšums, un tev uz to jāskatās. Pēc pusgada es kalendārīti biju piepildījusi, jaunu nenopirku, šodien, pirms došanās mājup, bez nekādas piepūles vai pretestības nomazgāju visus netīros traukus un jutos tik jauki, ka varu palīdzēt tik praktiskā veidā. Cik daudz cilvēku man tā ir palīdzējuši -- neskaitāmi.

Četrdesmit dienas katru dienu rakstīt četrdesmit minūtes. Vienalga, ko. Bez mērķa, nesakarīgi, vienkārši tāpēc, lai neapstātos, lai būtu vieglāk uzsākt to darīt, lai atgrieztos prieks un bauda to darīt. Ak, izglītības iestādes, cik daudz jūs man devāt, cik daudz atņēmāt. Rakstīšanas baudu, lasīšanas baudu. Šajā vasarā es beidzot atkal sāku to just.

Nesen beidzot izlasīju grāmatu no vāka līdz vākam. Vairākus gadus es nespēju, es vienkārši nespēju neko garu palasīt, kaut agrāk lasīju no rīta līdz vakaram. Tagad es to izdarīju, izlasīju Mopasāna "Mūsu sirds" -- gribu lasīt vēl Mopasānu. Gribu lasīt klasiku, gribu 19. to gadsimtu, esmu lasījusi tik daudz un tomēr tik maz.

Mīļo dienasgrāmatiņ. Man padomā ir vēl prakses, ko mēs varētu darīt kopā. Pavadīt kādu laiku acīm aizvērtām ciet. Abi kopā, bet arī citādi -- mēs varam vest viens otru caur pilsētu; vai darīt tā, kā eiropas projektos pireneju kalnos un citur -- viņi šo praksi dēvē par autentisko kustību. vienam cilvēkam acis ir ciet, otram vaļā. Pusstundu cietacainais kustās caur telpu, kamēr vērotājs klusi raugās, pieskata, lai tumsā esošais neiekrīt grāvi vai neiebrauc ar roku skudru pūznī -- apstādinot ne ar roku, ne skaņu, bet izveidojot robežu ar savu ķermeni, pasīvu, klusu. Vai esat tā darījuši? Tā ir brīnišķīga prakse, ciet acīm visa pasaule pilnīgi izmainās, rokas kļūst jūtīgākas, pieslēdzas ausis un oža, telpa ir tik daudz tuvāk.
Cik daudz vietas mēs esam izpētījuši ar acīm vien?

Bērnībā ar māsu mēs mēdzāt ciet acīm tumsā izstaigāt savu istabu, lai pazītu to patiesi labi. Acīm ciet es varu aizmirst savu seju, mīmiku, to, kur jāskatās. Es gribētu varēt būt acīm ciet lielāko tiesu laika. Tāpēc man patīk braukt mašīnu izbraucienos ar cilvēkiem, jo mēs visi skatamies uz priekšu, un uzreiz ir ērti. Vai skatoties filmu. Skatiens ir tik intensīvs, bet neskatīšanās uz sarunu biedru, ja tavas acis ir vaļā liek padomāt, ka skaties uz ko citu; turklāt, ja skaties kaut kur citur, tad tomēr arī redzi ko citu. Es vēlos praktizēt vairāk acīmcietbūšanu.